Atklāta vēstule par īres kontroli Latvijā

Īres kontrole mūsu valstī ir mantojums no Padomju Savienības, kad mūsu valstī pastāvēja totalitārs režīms un brīvais tirgus neeksistēja. Visiem bija „vienādas tiesības” un eksistēja plaša cenu kontroles politika. Viss tika kontrolēts. Ražotāji tika ierobežoti ar dažādām diskriminējošām cenu politikām, bieži vien patērētāji nevarēja nopirkt tik daudz preču, cik to atļāva viņu ienākumi, jo daudzas preces pārdeva „uz skaita” vai par taloniem. Pastāvēja daudzu preču deficīts. Kas attiecas uz apdzīvojamajām ēkām, īres maksa tika noteikta daudz zemāka nekā tā būtu bijusi brīvā tirgū. Cenas nereti pat bija zemākas, kā apdzīvojamās platības ekspluatācijas izmaksas. Bet tas nevienu neuztrauca, jo nekas taču nebija privāts- viss piederēja „Mātei Krievijai”.

Latvijai atgūstot neatkarību, mūsu valsts palēnām sāka pāriet uz brīvā tirgus ekonomiku. Nav vērts atreferēt, kā tas notika, jo mūsu interešu degpunktā ir īres maksas kontroles jautājums. Brīvais tirgus Latvijā ir attīstījies, ieviesusies kapitālistiskā sistēma un pazīmju, ka Latvijā kādreiz eksistējis totalitārs režīms, ir palicis visai maz. Un tomēr, viena no retajām totalitārisma pazīmēm ir joprojām eksistējošā īres maksas kontrole. Eksistējot brīvai valstij, kādreizējie namīpašnieki sāka atgūt viņiem piederošos īpašumus, kas totalitārisma režīmā viņiem vienkārši tika atņemti. Protams, ka viņi vēlējās saņemt pieņemamas īres maksas, lai namus varētu atjaunot un uzturēt atbilstošā kārtībā. Tomēr bija skaidrs, ka pilnīga īres griestu atcelšana būtu milzīgs šoks visiem īrniekiem un sabiedrībā izraisītu sašutumu. Tāpēc tika nolemts, ka īres griesti ir jāatceļ pakāpeniski. Nu ir pienācis brīdis, kad arī īres namu un dzīvokļu sfērā būtu jāiestājas brīvajam tirgum ar pilnīgu konkurenci un neatkarīgu piedāvājuma un pieprasījuma attiecību. 2005. gada 1. janvāris ieviesīs skaidrību šajā jautājumā. Patiesībā ir tikai divas iespējas. Ja šie īres griesti tiks saglabāti, tad Latvijā tiks saglabāta šī totalitārā režīma pazīme, namīpašnieki tiks diskriminēti arī turpmāk un tiks bremzēta īres namu būvniecība, ar laiku izraisot dzīvokļu deficītu. Īres griestu atcelšanas gadījumā šajā sfērā būtu beidzot ieviesta taisnīga politika, namīpašnieki netiktu diskriminēti, viņi noteiktu dabisko piedāvājuma un pieprasījuma tirgus cenu, tiktu veicināta namu renovācija, kā arī topošajiem namīpašniekiem būtu motivācija celt jaunus namus un gūt peļņu. Ieguvēji būtu ne tikai namīpašnieki, bet gan visa sabiedrība kopumā. Nami tiktu atjaunoti, īrnieki būtu apmierināti un skaidri redzētu, par ko viņi maksā šo īri, pilsētas izskatītos glītākas, tiktu celts vairāk jaunu ēku, tādejādi gan celtniekiem, gan remonta darbu veicējiem būtu vairāk darba, iekšzemes kopproduktam būtu pieaugums.

Ar patiesu cieņu,

Vilnis Lauriņš,
namīpašnieks

Edgars Eglītis,
Rīgas Ekonomikas Augstskolas students