Atbilde uz Dolgopolova kunga publikāciju

Cienījamais Sergeja Dolgopolova k-gs,

Šajā rakstā ir pausts viedoklis par Jūsu publikāciju, kas tika publicēts laikrakstā „Diena” šā gada 9. jūlijā. Jūs paužat viedokli, ka Latvijā vajadzētu saglabāt cenu griestus privāto namīpašnieku namiem un subsidēt tos īrniekus, kuri savus nomas līgumus bija noslēguši jau pirms tā laika, kad likumīgie īpašnieki sāka atgūt savus namus. Turklāt Jūs uzskatāt, ka šī īres kontrole ir jāsaglabā līdz brīdim, kad valdība būs uzcēlusi pietiekami daudz dzīvokļu, lai visi, kuri pašreiz nevar atļauties iegādāties privātu dzīvokli augsto cenu dēļ, saņemtu dzīvokļus ar valsts dzīvokļu programmu palīdzību. Kādēļ gan palīdzība nepieciešama tikai tiem, kuri savus līgumus bija noslēguši pirms saimnieki saņēma apsaimniekošanā savas mājas? Vai īrnieks, kurš noslēdzis īres līgumu pēc namīpašnieka īpašumu atgūšanas, valdības subsīdijas ir pelnījis mazāk? Tādā gadījumā, kāpēc jāizsniedz valdības subsīdijas tikai tiem cilvēkiem, kuriem vajag dzīvokli?

Kāpēc nesubsidēt arī visus tos cilvēkus, kuriem vajag apģērbu, transporta pakalpojumus, ēdienu, medicīnisko palīdzību, žurnālus un dažādas izklaides? Un, lai būtu taisnīgi, subsidēsim visus cilvēkus, kuriem ir augstākminētās vajadzības, līdzīgi, kā Jūs iesakāt Latvijā subsidēt nabadzīgos īrniekus, proti, uz apģērba, transporta pakalpojumu, pārtikas, medicīnisko pakalpojumu, žurnālu un izklaides industrijas pakalpojumu piedāvātāju rēķina. Mēs varētu izstrādāt likumu, kas paredz visu augstākminēto sfēru ražotājiem un piedāvātājiem samazināt cenas uz pusi no „cietsirdīgajām” brīvā tirgus cenām un piespiest viņus ražot tādā pašā līmenī, kā līdz šim, bez kvalitātes un kvantitātes izmaiņām. Tās alkatīgās, bezprātīgās, pašmīlīgās personas, kurām nebūtu pietiekamas sociālās izpratnes vai viņi vienkārši kāda iemesla dēļ, eksistējot šādai sistēmai, nevēlētos turpināt ražošanu, tiktu aizsūtītas uz pāraudzināšanas nometnēm. Bet kādēļ gan šiem alkatīgajiem ražotājiem vispār ļaut dzīvot? Kāpēc gan viņus vispār nelikvidēt? Kādēļ nepielikt viņus pie sienas un nenošaut vai neaizsūtīt uz kādu ļoti aukstu vietu, lai viņi tur darba nometnēs nosaltu?

Iespējams, esmu pārāk skarbs. Iespējams, ka kopumā Jūs necenšaties atkal ieviest izgāzušās totalitārās Padomju Savienības politikas. Bet tas, ko Jūs ierosināt, ir politika, kura ved tieši tādā virzienā. Es nezinu, ko Jūs darījāt vai kas bijāt Padomju Savienības laikā. Iespējams, Jūs mēģinājāt to gāzt. Iespējams, Jūs to atbalstījāt. Lai kā arī nebūtu, Jums tagad ir brīvība ziedot tik daudz Jūsu naudas, lai palīdzētu nabadzīgajiem īrniekiem, cik Jūs to uzskatāt par nepieciešamu. Es Jums negrasos ieteikt kaut kādu optimālo daudzumu, bet es sekotu Jūsu paraugam un ziedotu tieši tikpat daudz. Ja Jūs cenšaties „ziedot” kāda cita naudu, Jums vispirms vajadzētu iegūt šī cilvēka piekrišanu, pirms Jūs mēģināt realizēt savu programmu. Nu jau vairāk kā pēc 60 gadiem, neeksistējot pilnīgām tiesībām uz īpašumu, joprojām ir daudzi namīpašnieki, kuri atbalsta nabadzīgo īrnieku subsidēšanu, bet ne jau diskriminējošā veidā ierobežojot viņu īpašuma tiesības un pāradresējot iegūto vērtību gan nabadzīgajiem, gan bagātajiem īrniekiem, neņemot vērā namīpašnieku intereses. Ja mēs kā sabiedrība nolemjam, ka nabadzīgajiem īrniekiem ir nepieciešama palīdzība, jo mēs uzskatām, ka tā ir pareizi un tādā sabiedrībā mēs vēlamies dzīvot, tad mums ir jārīkojas kā vienotai sabiedrībai un jāsedz šie pabalsti no valsts kopējā budžeta. Tikai šāda rīcība noved pie miera un harmonijas.

Kapitālisti vienkārši ir cilvēki, kuri ir atteikušies no sava kapitāla izlietošanas tūlītējas lietošanas preču iegādei, bet investējuši kādu kapitāla daļu ienākumu nesošos aktīvos. Daži kapitālisti ir mantojuši savu statusu no vecākiem vai pat vecvecākiem un turpina investēt tādos kapitāla aktīvos, kā, piemēram, daudzdzīvokļu nami, kuri, kā viņi cerēja, nestu ienākumus gan viņiem, gan vēlāk arī viņu bērniem. Viņu statuss nav atkarīgs no viņu iekrātā un investētā naudas daudzuma. Persona, kura investē 10 latus arī ir kapitālists. Bet vispirms šie 10 lati ir jāiekrāj. Tas nozīmē, ka šos 10 latus nav iespējams iztērēt tūlītēja patēriņa precēs.

Iespējams, ka tā ir netaisnība- uztvert vienādi tos īrniekus, kuri dzīvoja īres namos un tos, kuri dzīvoja valstij piederošos dzīvokļos, atļaujot tikai valstij piederošajos dzīvokļos dzīvojošajiem īrniekiem privatizēt savus dzīvokļus, aizmirstot un atstājot bez jebkādām privatizācijas iespējām tos īrniekus, kuri dzīvoja mājās, kas tika atdotas to likumīgajiem īpašniekiem un viņu mantiniekiem. Ja tas tiešām ir tā, tad risinājums ir ļoti vienkāršs- izmaksāt viņiem kompensāciju no valsts kopējiem ienākumiem. Tādejādi maksātu mēs visi Latvijā dzīvojošie cilvēki, lai palīdzētu izlabot šo kļūdu. Šāda politika veicinātu mieru un saskaņu. Turpmāka namīpašnieku īpašuma tiesību ierobežošana, piespiežot subsidēt kā bagātos, tā nabagos īrniekus, ir Marksiļeņinisma ekonomikas un šķiru cīņu veicināšana. Ja tāds ir Jūsu plāns, tad Jums ir iespēja to pilnveidot, pārvācoties uz tādām valstīm, kā Kuba, Ziemeļkoreja vai Baltkrievija.

Latvija ir ļoti maza valsts, un mēs esam ļoti maza sabiedrība. Tas ir tā, it kā mēs visi dzīvotu vienā pagalmā. Miers un harmonija tiek ļoti augstu vērtēti praktisku un estētisku iemeslu dēļ. Jums, no personīgā aspekta raugoties, var būt ļoti pamatots un labs iemesls ierosināt, lai īres namu īpašnieki turpinātu subsidēt savus īrniekus, un nešaubīgi ir daudzi cilvēki, kuri Jums piekrīt. Es nevēlos mainīt Jūsu viedokli vai to, ko Jūs uzskatāt par pareizu un godīgu. Katram no mums ir savas vērtības, un mums katram ir tiesības paust savu viedokli. Man ir tikai viena cerība- es ceru, ka Jūs neesat cilvēks, kurš vēlas sašķelt Latvijas sabiedrību un caur šo sadalīšanu kļūt par kārtējo sociālistisko plānotāju, kurš mūsu vietā izlemtu, kāda īres maksa drīkst tikt pieprasīta vai maksāta. Bet, ja gadījumā Jums ir tāds plāns, es lūdzu, lai Jūs darītu to mums zināmu, un mēs varētu darīt visu, kas mūsu spēkos, lai sevi pasargātu no šī jaunā terora, ko Jūs varētu attīstīt.

Ar patiesu cieņu,

Vilnis Lauriņš,
namīpašnieks