Ron Paul Latvija

Atbilde Jānim Karpovičam

Jānim Karpovičam
Rīgas Domes dzīvokļu un komunālo jautājumu komitejas vadītājam
2004. gada 26. augustā

Ir vairākkārt plaši ierosināts, ka īres kontrole ir jāsaglabā vēl trīs gadus, jo pašvaldībām nav pietiekami lielas nodokļu atlaides vai finansējums no Latvijas valdības puses, lai varētu finansiāli palīdzēt cilvēkiem maksāt brīvā tirgus īres cenas, sākot no 2005. gada 1. janvāra. Es vēlētos piebilst, ka eksistē arī cits veids, kas var viest atklāsmi dažādiem savādākiem risinājumiem. Vispirms daži sekojoši jautājumi. Kurš pašreiz maksā subsīdijas, lai noturētu zemas īres cenas izīrējamajiem namiem? Vai šī subsidēšana ir kāds speciāls nodoklis? Vai šīs subsīdijas ir īpašuma ierobežošana bez jebkādas kompensācijas? Vai šīs subsīdijas kopumā ir valdības vai privātā sektora funkcija?

Tie cilvēki, kuri atbalsta īres kontroli, pauž viedokli, ka ir nepieciešams vairāk laika, lai uzceltu papildus sociālās mājas nabadzīgajiem cilvēkiem. Patiešām, tiek ierosināts, ka īres kontrolei ir jāeksistē līdz laikam, kad visi, kuri pašreiz nevar atļauties maksāt dzīvokļa īres brīvā tirgus cenu, tiek nodrošināti ar mājvietu sociālajās mājās, jeb viņiem tiek sniegta palīdzība, lai viņi varētu iegādāties mājokli par brīvā tirgus cenām. Cilvēki, kuri atbalsta šādu politiku, laikam domā, ka viņi būs tie, kuri noteiks, kurš un cik daudz naudas saņems ar subsīdiju palīdzību, kad un kādā formā tas tiks darīts. Turklāt viņi vēl saņem algas un rada darbus līdzīgi domājošām personām, kuras nevajadzīgi papildina jau tā lielās birokrātu rindas. Tieši šī birokrātija, kas Latvijā mantota no Padomju Savienības totalitārā režīma, vēlas veicināt un saglabāt šādu īres kontroles sistēmu. Tomēr šie cilvēki nav objektīvi situācijas vērtētāji. Viens no viņu pamata pieņēmumiem ir, ka mājokļu nodrošināšana nabadzīgajiem cilvēkiem ir fundamentāla nepieciešamība, kas valdībai ir jāizpilda kā daļa no pienākuma celt kopējo labklājību. Tādejādi viņi uzskata, ka nabadzīgo īrnieku subsidēšana ir valdības funkcija. Ja tas ir tā, tad būtu loģiski, ka valdība iekasē nodokļus un lieto šos līdzekļus, lai izmaksātu nepieciešamās subsīdijas. Kas subsīdijas maksā pašreiz? Ne pašvaldības, ne Latvijas valdība. Šobrīd šīs subsīdijas maksā namīpašnieki. Tas ir kā nodoklis namīpašniekiem, kuri palīdz kā nabadzīgajiem, tā bagātajiem īrniekiem. Tā ir piespiedu ekstrakcija. Tā ir namīpašnieku īpašuma tiesību ierobežošana bez jebkādas kompensācijas.

Jautājums labāk var tikt formulēts sekojoši. Kam ir jāsubsidē denacionalizētajos namos dzīvojošie īrnieki? Īrniekiem pašiem? Tikai bagātajiem īrniekiem? Pašvaldībām un Latvijas valdībai no kopējiem ienākumiem jāsubsidē tikai nabadzīgie īrnieki? Vai varbūt pašvaldībai un valdībai jāsubsidē gan nabadzīgie, gan bagātie īrnieki? Vai namīpašniekiem jāturpina subsidēt gan bagātos, gan nabadzīgos īrniekus? Vai tikai nabadzīgos?


Patiesā cieņā, iesniedzot Jūsu caurskatīšanai

Vilnis Lauriņš
namīpašnieks