Biežāk uzdotie jautājumi par Brīvība-NET

J: Kas ir briviba-net.lv un kāpēc tā tika izveidota?
A: Briviba-net.lv ir brīvprātīga privātpersonu apvienība, kas vēlas paplašināt cilvēku izpratni par brīvā tirgus ekonomiku, kā arī personiskās un politiskās brīvības nozīmi, atbalstot pēc iespējas lielāku pilsoņu dalību, bet maksimāli mazu birokrātijas iejaukšanos politiskajos procesos, privātpersonu biznesā, kā arī privātajā un sabiedriskajā dzīvē.

J: Cik maksā pievienoties šai apvienībai?
A: Pašreiz nav ieviestas nekādas biedru naudas, biedru saraksti vai dalības reģistrācijas. Piedalīties var ikviens. Briviba-net.lv darbība tiek nodrošināta, pateicoties privātiem ziedojumiem. Dalības maksa un citas formalitātes varētu tikt ieviestas nākotnē, vadoties pēc eksistējošajiem apstākļiem. Lai ievietotu ziņojumus un viedokļus forumā, ir vēlams reģistrēties, lai kļūtu par foruma biedru, tomēr ir iespējams savus komentārus ievietot arī bez reģistrācijas.

J: Ko es varu iegūt, piedaloties briviba-net.lv aktivitātēs?
A: Jūs varat iegūt divējādi. Piedaloties un iesaistoties šajos procesos Jūs varat paaugstināt savu izpratni par ekonomiku, personisko un politisko brīvību, kā arī varat palīdzēt paaugstināt arī citu cilvēku saprašanas līmeni.

J: Kāpēc man būtu jāinteresējas par ekonomiku?
A: Ja vien Jūs nedzīvojat izolācijā, piemēram, meža būdā un nepārtiekat tikai no ogošanas un sēņošanas, Jūs esat nepārtraukti iesaistīts ekonomiskās aktivitātēs: preču un pakalpojumu apmaiņā, lai apmierinātu savas vajadzības.

J: Bet, ja pieņem, ka es neesmu ieinteresēts pelnīt. Ja es esmu ieinteresēts tikai sociālajos jautājumos?
A: Kaut arī tā ir taisnība, ka daži cilvēki ir apsēsti ar naudas pelnīšanu un tas var tikt raksturots kā viens ekonomisks tips, tas tomēr nav precīzs ekonomikas pētīšanas raksturojums .

J: Kas īsti ir ekonomika?
A: Ekonomika ir zinātnes nozare par to, kā cilvēki maina preces un pakalpojumus, lai sasniegtu savus mērķus. Nav iespējams iestudēt lugu, iespiest un pavairot grāmatu un veicināt politiskās partijas darbību bez iesaistīšanās ekonomiskās darbībās. Visu cilvēku sociālajai dzīvei ir saikne ar ekonomiku.

J: Jūs apgalvojat, ka ekonomiskās problēmas ietekmē mani neatkarīgi no manas ieinteresētības ekonomikā?
A: Tieši tā. Jūs pakļaujaties ekonomikas likumiem, ja vien Jūs nedzīvojat mežā viens pats. Labāk ir pārzināt šos likumus nekā būt neizpratnē par to, kāpēc Jūs tiekat ietekmēts kādā noteiktā veidā.

J: Vai pastāv ekonomikas likumi?
A: Jā. Ekonomikā ir likumi, tāpat kā loģikā vai matemātikā. Ekonomikas likumi būtiski atšķiras no fizikas zinātņu likumiem, tā kā tos nevar pierādīt laboratorijas eksperimenta rezultātā. Ekonomikas likumi ir daļa no cilvēka saprāta, tāpat kā loģikas likumi ir daļa no cilvēka prāta un domāšanas un tiek izsecināti, pielietojot deduktīvo loģiku. Ekonomika, pareizi izprasta praksē, ir zinātne.

J: Vai Marksiļeņinisma ekonomikas likumi ir derīgi?
A: Nē. Tie ir pārpildīti ar maldiem un absurdumu. Gan Marks, gan Ļeņins ekonomikas jomā bija neizglītoti. Viņi bija politiski propagandisti, kuri spēlēja uz cilvēku pamatjūtām, lai veicinātu savu personisko un politisko darba gaitu. Viņi nebija zinātnieki. Politiku viņi balstīja uz skaudību.

J: Kāda vērtība ir Padomju laikā iegūtajam ekonomiskajam grādam?
A: Visiem PSRS laikā iegūtajiem ekonomiskajiem grādiem vajadzētu būt atceltiem un anulētiem.

J: Kāpēc?
A: Ekonomists Padomju sistēmā pildīja funkciju, kas veicināja likumīgu komunistiskās partijas monopola atzīšanu pār politisko varu. Viņi bija intelektuālās prostitūtas un cietumu kapelāni. Viņi pildīja tās pašas funkcijas kā viduslaiku priesteri, kuri sludināja zemniekiem:

1. pasaule pieder visu varenajam, jo viņš to radīja;
2. Jēzus Kristus ir viņa vienīgais pasaulē nākušais dēls;
3. pāvests ir Jēzus Kristus pārstāvis uz Zemes;
4. pāvests ar likumu nodeva Anglijas zemi Anglijas karalim;
5. Anglijas karalis nodeva daļu Anglijas zemes aristokrātiem un tāpēc,
6. zemniekiem jāpakļaujas Anglijas dižciltīgo ļaužu pavēlēm un smagi jāstrādā zemes gabalā, kuru viņiem ierādījuši aristokrāti, jo dižciltīgie cilvēki valda, pateicoties Dievam, un pieprasa savas tiesības uz zemi visu varenajam.

Iepriekš minētie seši punkti ir kopsavilkums no tā, kas ir rakstīts “Lielā brīvības hartā”, pamatdeklarācija par Anglijas iedzīvotāju tiesībām pret karali, kas parakstīta 1215. gadā.

J: Kā sociālā ekonomika atšķiras no komunistiskās ekonomikas?
A: Sociālisms ir tāds ekonomikas organizācijas veids, kas balstās uz valdības īpašumtiesībām un kontrolē ražošanas līdzekļus. Sociālisti vēlas strādāt pakāpeniski un pakļaujoties likumam, lai sasniegtu šo mērķi. Komunisti ir gatavi pielietot vardarbīgu revolūciju, lai sasniegtu savu mērķi. Gan sociālisti, gan komunisti piekrīt galamērķim: valdības īpašumtiesības un kontrole pār ražošanas līdzekļiem. PSRS piederēja visas fabrikas utt. Fašisti, nacionālsociālisti pieļāva, ka nominālās īpašuma tiesības paliek privātās rokās, kamēr birokrāti diktēja visus noteikumus. Nacistiskajā Vācijā “valstij”/ Hitleram faktiski un praktiski piederēja visas īpašumtiesības, neatkarīgi no tā, ka šie īpašumi nomināli piederēja kapitālistiem.
Salīdzinoši minot, „Latvenergo” kā valsts uzņēmums ir PSRS komunistiskās sistēmas piemērs. Namīpašumi, kurus daudzi investori nopirka cerībā kādreiz saņemt pienācīgu īres maksu, dēļ īres kontroles politikas, faktiski viņiem nepieder. Visu kontrolē valsts. Tādejādi šis ir fašistiskā sociālisma piemērs.

J: Kā brīvā tirgus sistēma atšķiras no sociālistiskās sistēmas?
A: Brīvajā tirgus sistēmā ražošanas līdzekļi ir privāti un tos kontrolē īpašnieki.

J: Ir tik daudz pretrunīgu ekonomisko sistēmu. Es esmu apmulsis. Kā var zināt, kura ir pareizā un kura nē? Ko tieši mēs pētām ekonomikā?
A: Ekonomikas zinātnes likumi ir neatkarīgi no ekonomiskās sistēmas un vērtību sprieduma. Tie attiecas uz brīvo tirgu, sociālismu un jaukto ekonomiku vienlīdzīgi jebkurā laikā un bez izņēmumiem. Brīvā tirgus sistēmas ekonomiskie rādītāji atšķirsies no sociālās vai, tā dēvētās, jauktās sistēmas rādītājiem, bet ne tāpēc, ka ekonomikas likumi mainās, bet gan tāpēc, ka fakti ir dažādi.

J: Vai ekonomikas likumi ir tikpat pamatoti kā fizikas?
A: Jā.

J: Kāpēc ekonomistu izvirzītās prognozes tik bieži ir nepareizas?
A: Vairumam tā saukto ekonomistu maksā valdība, lai viņi rakstītu un runātu par labu interventu programmai, kas izkropļo brīvo tirgu un veicina sociālismu. Viņi nav zinātnieki. Viņi ir propagandisti. Daži ir patiesi aizstāvji, kuri tiek maldināti. Lielāka daļa saprot, ka viņi tiek algoti, lai veicinātu partiju darbību tā, lai tauta atbalstītu interventu politiku.

J: Jūs apgalvojat, ka ir tikai viena pareiza ekonomikas sistēma?
A: Nē. Ekonomikas izpēte ir atkarīga no visas sistēmas, kas tiek pētīta. Ekonomika ir izpēte par to, kā cilvēks maina preces un pakalpojumus, lai sasniegtu savus mērķus. Ja šai izpētei tiek piemērota zinātniska metode, tad ir iespējams nonākt pie likumiem, kas ir tikpat ticami, kā jebkurš cits likums, kas izsecināts, pielietojot loģiku.

J: Vai ir ekonomikas skola, kuru Jūs atzīstat un kuras idejas varētu attīstīt arī mūsdienās?
A: Jā, Austrijas Ekonomikas skola. Tā ir zināma arī kā Brīvā tirgus ekonomikas skola. Mēs sponsorējam šīs skolas tekstu tulkošanu no angļu uz latviešu valodu. Nesen tika iztulkotas divas grāmatas un vēl divas ir tulkošanas procesā. Tiks iztulkotas piecpadsmit angļu valodā sarakstītās grāmatas.

J: Kāpēc jūs tulkojat Brīvā tirgus ekonomikas skolas angļu valodā rakstītos tekstus uz latviešu valodu?
A: Neviens no šiem galvenajiem Brīvā tirgus rakstiem šobrīd nav pieejams latviešu valodā. Tie nav pieejami Latvijas Universitātes vai Rīgas Ekonomikas Augstskolas bibliotēkās. Tie nav pieejami angliski, nemaz nerunājot par latviešu valodu. Tas nav pārsteigums. Zviedrijas valdība ir sociālistiska. Gandrīz visi cilvēki, kuri māca ekonomiku Latvijas Universitātē ir Padomju sistēmas augļi. Cerams, ka šo rakstu publikācija latviešu valodā palielinās ekonomisko izpratni Latvijā un tas sekmēs harmoniskāku sabiedrību ar augstāku dzīves līmeni.

J: Vai jums ir nostāja, kuru Jūs vēlētos sekmēt?
A: Jā, lielāka sapratne par ekonomikas likumiem. Lielāka izpratne par tiem veicinās labāku ekonomisko politiku visos līmeņos. Patiesības izklāstīšana samazinās kļūdas nodarīto postu.

J: Vai jums ir viedoklis par sociālismu?
A: Ja ar sociālismu jūs domājat, ka valstij piederētu un tā kontrolētu ražošanas līdzekļus, tad sociālisms ir neiespējams divu praktisku iemeslu dēļ: pirmkārt, sociālistiskās sistēmas neprasme racionāli veikt aprēķinus un, otrkārt, atrast un saglabāt labas manieres mainīgajā ekonomiskajā vidē. Neeksistējot brīvam tirgum, ir neiespējami apzināt ražošanā izmantotā faktora vērtību. Nezinot visu ražošanā izmantoto faktoru vērtību, ir neiespējami spriest, vai ražošanas process ir efektīvs, vai ne. Piemēram, investējot 10 Eiro, bet gala rezultātā saņemt atpakaļ tikai 5 Eiro- šāda līdzība ir ļoti raksturīga sociālisma ekonomikai. Tādejādi sabiedrība kļūst nabadzīgāka. Tikmēr, kamēr pasaulē kaut vienā vietā eksistēs brīvais tirgus, būs iespējams salīdzināt šīs vietas tirgus cenas un ekonomisko attīstību, kas bieži var palīdzēt risināt dažāda veida problēmas. Tomēr tas nebūtu iespējams, ja visur pasaulē valdītu sociālisms. Pieredze rāda, ka privātuzņēmumu sistēma ar privātu vadības mehānismu un privātiem ražošanas līdzekļiem, garantē to, ka tiek nolīgti labākie menedžeri, bet atlaisti neefektīvi un nekompetenti menedžeri. Būtībā to visu regulē brīvā tirgus mehānisms, kurā patērētāji iegādājas tās preces un izmanto tos pakalpojumus, kuriem ir augstāka kvalitāte, bet nepērk to, kam kvalitāte ir zema. Sociāla režīma laikā tā vietā, lai neefektīvie privātuzņēmumi bankrotētu un efektīvie ražotu kvalitatīvus produktus, bankrotēja visa valsts, kā arī, piemēram, notika ar Padomju Savienību un pašreiz notiek ar Ziemeļkoreju. Atbalstot sociālisma iejaukšanās politiku, tiek atbalstīta nabadzība, bads, verdzība un nāve.

J: Kāpēc cilvēku vidū sociālisms paliek arvien populārāks?
A: Tam ir daudz iemeslu. Tā varētu būt romantiķu asertoniska apmātība. Tas varētu būt mūžīgais bezmaksas pusdienu meklējums. Tas varētu būt nodošanās vienlīdzības vērtībai vai patiesām un nepiemērotām rūpēm par citu cilvēku sociālajām vajadzībām vai tā varētu būt vienkārši skaudība. Dažiem tā ir kā iespēja būt par vergturi un diktatoru. Tomēr ir vērts atcerēties, ka ekonomikas likumiem ir neitrāla nozīme. Tie tiek pielietoti neatkarīgi no mūsu nodošanās pretējām vērtībām.

J: Kāpēc jūsu mājas lapā ir tik daudz materiālu par īres kontroli?
A: Šis jautājums pašreiz ir diskusiju degpunktā un par to ikvienam ir viedoklis. Tā ir iespēja veicināt dažas idejas un materiālus no pirmās pārtulkotās grāmatas, tādejādi palielinot izpratni par ekonomiskajiem principiem Latvijā. Tas ir mūsu mērķis: palielināt ekonomisko principu izpratni Latvijā.

J: Vai jūs nākotnē iesaistīsieties sarunās par citām sociālām problēmām?
A: Jā, mēs to darīsim pieejošo līdzekļu robežās. Mēs izmantosim jebkuru iespēju, lai sekmētu lielāku izpratni par ekonomiku Latvijā.

J: Kā es varētu palīdzēt?
A: Lūdzu, nekautrējieties un pastāstiet citiem, ko zināt par mums, piedalieties forumos, rakstiet redaktoram vēstules un, ja vēlaties darīt ko vairāk, sazinieties ar mums. Šobrīd mums ir pieci cilvēki, kuri izstrādā dažādus projektus. Ja Jums ir laiks, kuru vēlētos veltīt procesam par ekonomiskās izpratnes palielināšanu Latvijā, Jūs varat apsvērt iespēju pieteikties pie mums darbā. Pašlaik mums ir gan apmaksātās, gan brīvprātīgo vietu vakances. Ja Jūs esat ieinteresēts, lūdzu, aizpildiet pieteikuma anketu, kas redzama zemāk un iesūtiet to mums ar pasta, e-pasta palīdzību vai iesniedziet personīgi.

uz augšu