Politiskā sistēma Latvijā 

Latvijas valsts sevi pasludināja par neatkarīgu republiku 1918.gada 18.novembrī un pagaidu valdības vadītājs bija Kārlis Ulmanis.Taču 1940.gadā Latviju okupēja Krievija jeb tajā laikā Padomju Savienība. Sabrūkot Padomju Savienībai 1991.gadā Latvija atjaunoja neatkarību un to atzina arī PSRS. 2004.gadā Latvija iestājās Eiropas Savienībā un NATO.

Saeima ir Latvijas Republikas parlaments un tas sastāv no 100 deputātiem, kuri proporcionāli tiek ievēlēti reizi četros gados. Saeimu ievēl Latvijas pilsoņi. Arī prezidents tiek ievēlēts reizi četros gadus un to dara Saeima.

Pirmais Latvijas Prezidents bija Jānis Čakste, kurš valsti vadīja no 1922.gada līdz 1927.gadam. Atjaunotās Latvijas pirmais prezidents un piektais pēc kārtas bija Guntis Ulmanis, kurš prezidenta krēslā atradās divus termiņus no 1993. līdz 1999.gadam. Viņam sekoja Vaira Vīķe-Freiberga, kura arī prezidentes amatā pavadīja divus termiņus no 1999.gada līdz 2007.gadam. No 2015.gada Latvijas valsts prezidents ir Raimonds Vējonis.

Ministru kabinets ir Latvijas valsts augstākā izpildvara. Ministru kabinets sastāv no Ministru prezidenta un šādiem viņa uzaicinātiem ministriem:

  • aizsardzības ministra,
  • ārlietu ministra,
  • ekonomikas ministra,
  • finanšu ministra,
  • iekšlietu ministra,
  • izglītības un zinātnes ministra,
  • kultūras ministra,
  • labklājības ministra,
  • satiksmes ministra,
  • tieslietu ministra,
  • veselības ministra,
  • vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra,
  • zemkopības ministra.

Pašreizējais ministru prezidents ir Māris Kučinskis, kurš darbu kopā ar ministru kabinetu uzsāka 2016.gada 11.februārī.

12.Saeimas vēlēšanas notika 2014.gadā un tajā tika ievēlēti pārstāvji no 6 vēlēšanu sarakstiem:

  • “Saskaņa” – 24 deputāti;
  • “Vienotība” – 23 deputāti;
  • “Zaļo un Zemnieku savienība” – 21 deputāts;
  • Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”—”Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” – 17 deputāti;
  • “Latvijas Reģionu Apvienība” – 8 deputāti;
  • “No sirds Latvijai” – 7 deputāti.

Saskaņa ir sociāldemokrātiska partija, kura tika izveidota 2010.gadā. Tās vadītājs ir Nils Ušakovs, kurš ir arī Rīgas domes priekšsēdētājs. Saskaņa ir parakstījusi sadarbības līgumu ar Krievijas politisko partiju “Vienotā Krievija”. Līgums paredz galvenokārt pieredzes apmaiņu par partiju uzbūvi, organizatorisko darbu, mācību un kadru sagatavošanu utt. Šo partiju visvairāk atbalsta krieviski runājošie iedzīvotāji. Tā kā pārējās partijas ir daudz, tad latviešu balsis sadrumstalojas uz vairākām partijām, taču krieviski runājošie balso par Saskaņu un visās vēlēšanās tie atrodas starp visvairāk balsu saņēmušajām partijām. Taču, salīdzinot ar 11.Saeimas vēlēšanām, kurās Saskaņa ieguva 31 vietu, šajās Saeimas vēlēšanās Saskaņa ieguva 24 vietas, kas ir par 7 vietām mazāk nekā iepriekšējās vēlēšanās. Saskaņa arī intensīvi strādā pie kandidēšanas pašaldību vēlēšanās. Saskaņai ir teritoriālās nodaļas 57 Latvijas pašvaldībās. Vislabākos rezultātus Saskaņa gūst Latgales pašvaldībās.

Vienotība ir centriski labēja politiskā partija, kur tika izveidota apvienojoties trīs partijām – Jaunais laiks, Pilsoniskā savienība un Sabiedrība citai politikai. 10. Saeimas vēlēšanās Vienotība ieguva 33 deputātu vietas, taču jau 11.Saeimas vēlēšanās tika ievēlēti tikai 20 deputāti. 12. Saeimas vēlēšanās vietu skaits mazliet pieaugu un tika ievēlēti 23 deputāti. Vienotības vadītājs ir Arvils Ašeradens. Lai gan Vienotība pēc 11.Saeimas vēlēšanām bija tikai tešā lielākā frakcija, tā tika uzskatīta par uzvarētāju, jo Vienotības pārstāvji Valdis Dombrovskis sagglabāja Ministru prezidenta vietu, bet Solvita Āboltiņa Saeimas priekšsēdētājas vietu. 2016.gada vidū Solvitai Āboltiņai nācās pamest priekšsēdētājas amatu un viņas vietā ārkārtas kongresā tika ievēlēts Andris Piebalgs. 2017. gada vidū no partijas izstājās deputāti Ilze Viņķele, Lolita Čigāne, Andrejs Judins, Ints Dālderis un Aleksejs Loskutovs. Nākošās Saeimas vēlēšanas notiks 2018.gadā.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *